Zem lietus debesīm
Tik tu un es
Spēlējam paslēpes.
Un mākoņu spilvenos,
Saulstaru spalvās
Sakļauta pukst tava sirds.
Es eju meklēt
Saulstaru svelmi
Lietainā pusdienā.
Tur slēpies tu
Saka man sirds -
Zeltozola galotnē.
Bet zem lietus debesīm
Ar mani manipulē
Bērnības dienu draudzene.
Koķeti smaida
Upeņkrūmu pazarēs,
Lietū pilošās lāsītēs.
Un apmulstu
No bērnības atmiņām,
Zibens ainiņām.
Skrienu un brienu
Kūpošā zāles labirintā,
Bet tu mākoņu aizsegā.
Pelēkā debesī
Ieslēgtas važās
Saulainās tāles.
Un pārņem bailes,
Ka nepazūdi Tu
Un nenosalstu.
Jo lietus debesīs
Tevi paslēpis.
Vai atdos drīz?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru