Lielvārdes senajās pilsdrupās.
Skan mūsu balss noskaņās
Pagātnes likteņu atbalsis.
Daugavas ūdeņos atmiņas –
Gan raudātas, gan izsmietas,
Staburaga tērcītēs dzimušas,
Hesa ūdeņos maisītas.
Saules rietā Rumbiņa čalo,
Veroties straumē dvēsele garo.
Lapu sārtums Tev vaigos staro,
Varavīksne matu galos.
Un aizskan gaviles Daugavā tālu,
Rīgas gaiļi torņos dzied.
Tāpat kā senāk vēl arvien
Aizvijas soļi iemītās takās.
Pūš brāzmains vējš no Daugavas puses,
Pa trepēm nokāpjam piekrastē klusi.
Māte daba sakūlusi
Rudens krāsas ūdens putās.
Tavam tēlam ūdenī mirdzot,
Gājputnu balsīs klusi smejam.
Zem parka kokiem straujā dejā
Aizvirpuļojam vakarvējā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru