Sirdspuksti

Pulkstenis

Pētertornī minūtes skaita,

No skattorņa veros-

Viņa mani gaida.

Mākoņos vējš

Pelēkumu raida,

Pietrūkst tik ierastā

Ikdienas smaida.



Es ietu,

Bet viņa –

Jau prom.

Laikam par ilgu

Domājis esmu...

Aiznesis vējš

Pelēko dvesmu,

Un pilsētas ielās

Tumšajās ēnās

Pavīd retumis

Zināmu seju.

Un es jau eju –

Portfelis padusē,

Sapratne?

Dīvaina sajūta

Pakrūtē.

Kur?

Nu te –

Kur bija viņa –

Tā ir šodienas labā ziņa,

Atvieglota sirdsapziņa.