Es uzzīmēju vasaru
Lietusgāžu dunā
Pusdienas pārtraukumā.
Starp mākoņu grēdām,
Vīnstīgās atstātām
Lietus pilieniņu pēdām
Vasaras saulstāvju vēdās
Jāņugunīs aizkūp
Abu sajūtas pērnās.
Starp ozolu vainagu kroņiem
Un mūsu abu lecošiem soļiem,
Grilā gruzdošiem dūmu mākoņiem,
Neaizmirstamiem vēsuma pieskārieniem –
Līgonakts valdzinājumiem –
Ļauties un sakļauties ciešāk,
Kad rīta vēsma pagalmā ienāk –
Caur atvērtām ziedu sienām
Atnāk jauna diena.
Tu līksmi smej
Pureņu ziedu ēnā
Saules dziesmā mēmā.
Un smejos Tev līdz,
Nedaudz pietvīcis,
Bet gandarīts –
Kas solīts, tas izpildīts,
Āboliņu ziedos izsvaidīts.
Abu domās iekļauts tiek
Raibās vasaras priekos arvien.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru