Tu sēdēji sajūsmā paceltu galvu –
Viens dzīves posms aizvadīts jau
Un sirds straujāk sita,
kad nosauca Tavu vārdu,
Rokas skāva krāšņo puķu zārdu.
Cik daudz prieka un rūgtuma asaru
Deviņus gadus no rudens līdz vasarai,
Cik daudz atmiņu gadu no gada,
Cik daudz, kā rādās, ir bijis Tev spara!
Nekas jau vēl nebeidzas,
Dzīvē viss sāksies tik -
Soli pa solim kāpt izaugsmes kalnā.
Lai katru gadu pieredze jaunā
Nes savādus brīnumus zinībām glaunām!
Un gadu no gada veidojas nākotne,
Tavā galvā ideju daudz,
Lai pietiek spara un latvietiskuma gara
Paveikt to, kas jāpadara!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru