Mēs tikāmies reiz,
Kad akmeņi bija topā
Un Ogres ūdeņu tērcīšu lokā
Atspoguļojas Tavs žilbinošais tēls
Saulstaru gādīgās rokās.
Tu stāvēji tad
Veroties pār tilta margām
Un piesaistīju Tevi ar asterēm
Un dālijām oranži sārtām,
Uz akmeņa straumes ielokā stāvot.
Tā sākās šis stāsts
Un tavus matus melnos
Aizskāra mans rokas glāsts.
Tad attālinājās mūsu abu stāvs
Pāri tiltam pilsētas plašumos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru