Sapņo princese zvaigžņu dārzā,
Mēness pīpi debess pīpē.
Starp rīta ausmu un bezgalīgo
Saulaino tāli domas vijas.
Pret akmeņiem sitas jūras sijas,
Man kājas viļņu šūpuļtīklā.
Kādam liekas – sēž viens dīkā –
Brīžiem taisnā, brīžiem līkā
Mugura atsit pusnakts vējus.
Bet nē – zem laternām kafejnīcā
Iemēģinu lakotos dēļus,
Skauju tevi mīkstos pēļos.
Un vēl šonakt mazliet vēlos
Tavās acīs iedegt guni.
Reizēm tumsā baisi, skumji
Lietū samirkst ugunskuri.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru