Balto orhideju šūpuli
Šūpo maiga vēja roka.
Ienirst ziedos vaiga kroka,
Iztaisnot liecos –
Kas to moka?
Laikam tomēr par daudz gribēts,
Pārāk strauji dvesmas tverts.
Tā jau gadās dzīvē reizēm –
Kāds tiek noliegts,
Par kaut ko dzerts.
Melna roze man stāvēja vāzē,
Pludoja šampaniet’s plīstošā glāzē.
Aizcirtu durvis, dungoju šūpulim,
Aizmirsu piekārtot segu šim mazulim.
Bungoja vērpetēs griezdamies ratiņi,
Viens pēc otra izbira latiņi.
Kapāja šūpuli asiņu rētās,
Pietrūka tovakar gribas un spēka.
Nav jau viss mūžīgs – skat ‘-
Pretstatu laukā vēlme un grēks,
Skarbajā kritienā brīžiem jūt cilvēks -
Melnām asarām kaislē raud mīla.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru