otrdiena, 2012. gada 23. oktobris

Starp vasaru un rudeni



Starp vasaru un rudeni dejot,
Tumšā naktī pa šoseju ejot.
Raitā solī pa rudzu lauku
Es tevi jūtu un līdzi saucu.

Caur baltu miglu pļavā zaļā
Soļi skan, mums pasaule vaļā.
Balts kā piens tavs pieskāriens,
Ik solis viens un nerimst prieks.

Simts tūkstošiem kaiju debesīs,
Baltos mākoņos ataust rīts.
Iemirdzas saules staros tīts
Stārķis pļavā iztramdīts.

Un skrienu es, kur aicini tu,
Vēlies, lai vēl paspētu
Iejukt baltajos miglas vālos,
Dotos abi ceļos tālos.

Mirklis viens, kad laikā būts,
Neiztramdīts brīnums gūts.
Noslēpumains vēja spēks,
Plīvo matos zelta vērts.

Un skrienu es no Ziemeļiem
Ar atvērtas dvēseles kliedzieniem
Caur ļaužu balsu pārmetumiem
Pie taviem Dienvidu sirdspukstiem.

Un tango ritmos baltajā miglā
Uz priekšu, atpakaļ soļi skan.
Es tev – tu man zālē zaļā
Atzīstam godīgi – vasara galā!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru