Zilganpelēkas ir vasaras debesis –
Caur brāzmainiem vējiem
Tu traucies līdzi ezera viļņiem,
Iznesot krastā skanīgās šļakatas.
Pār plāvām un tālajiem mežiem
Atbalsojas Tavas nopūtu gaviles
Un rietošās saules staros
Mākoņos aiznesas dusmu krunciņas.
Pa līkumainajiem pļavas celiņiem
Aizzib Tavs velosipēds teciņiem
Nezināmos horizontos,
Savus bākuguņus līksmi mirgojot.
Un vējš, koku galotnes ieaiājot,
It kā klusi līdzi skrienot,
Paver savām maigām plaukstām
Zeltaino zvaigžņu labirintu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru