Stāv debesis šodien uz vietas,
Mākoņu tēlos ir iezadzies smaids.
Dīvaini pulksteņi izgrezno sienas
Tik klusi, nav nopūtas, ierastais vaids.
Stāv telefons kabatā ierastā vietā
Un veļas aukla aizpērn sietā.
Izkārtās drēbes tvaiko saulē
Pusdienlaika ēnu ballē.
Nesen stādītā rododendra sejā
Labprāt lūkojies dodoties lejā,
Kur dārzā jāņogu pazaru ejās
Lietuspilītes labprāt smejās.
Klusā solī dodos Tev līdz
Mirkļa iespaida gandarīts.
Tavu kaistošo plecu telpā
Rokas man glāstošā krēma alkās.
Un tik ierastā sajūta jaukā
Sniedzot atveldzi sviedru strautā,
Kur iztvaiko mūsu abu jūtas,
Kur stājas laiks no dzēlīgām bultām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru