Vecajā Priedes krogā,
Brīvajā vietā pie loga
Ar senatnes elpu skatos
Klausījos tavos vārdos.
Kūpoša tēja uz galda,
Caur logu no netālā kalna
Vējš spēlēja ērģeļu balsīs
Tik tīkamo baznīcas valsi.
Un čīkstēja vecā koka grīda,
Kad uzlūdzu Tevi uz šarmantu deju.
Rudens krāsās saulstaru rokas
Triepieniem greznoja sejas krokas.
Tad devāmies abi čaukstošās lapās
Gar ļaužu pūļiem senatnes takās.
Latviskās dzīles deva spēku
Tvert sajūtās, mirkļos ko neredzētu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru