Miglas vāli pār Rīgu veļas,
Austošā saulē zaigot viss sāk.
No snaudoša miega mostas viss zaļais,
Jauna diena pretī nāk.
Un daudzstāvu virsotnes saulstaros sildās,
Torņi, virsotnes debesjumā kāpj.
Rūpnīcu kursteņi ar dūmiem pildās,
Katrs mostas kā nu māk.
Pat Milda zvaigznes žilbināt māk,
Pa neredzamu tiltu saules stari nāk.
Uzsāk tie savu nebeidzamo soli
Un zeltaini iemirdzas Gaismas pils logi.
Un katram ir iespēja kāpt savā kalnā,
Veldzēties, triumfēt šai zelta galmā.
Kur greznas latvju meitas un cēli latvju dēli -
Sirds gudrības paudēji, kopā savedēji.
Un katra grāmata plauktā likta
Šai jaunajā bibliotēkas ēkā
Uzrakstīta pēc scenārija strikta,
Stāvējusi pāri okupācijām un vētrām.
Tik ļauties neizjustām kaislībām un dēkām,
Šai skarbajā kalnā kāpšanas laikā.
Un kamēr rakstītais vārds būs svētuma pilns,
Augšā celsies Gaismas pils.
No topošā krājuma "Rīgas nokrāsas"
foto: Jurģis Rudmiezis, Isphoto.lv, Delfi.lv, diena.lv, lafivents.lv
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru