PĀRSTEIGUMS

Kājas kurpēs aujam,

Pasaulē viss pa jaunam.

Aiz durvīm pārsteigums gaida,

Saule sveicienus raida.

Un debesu baltajās pūkās,

Daži putni gatavo kūkas.

Mīklu ar astēm maisa,

Ak’ izbirst pikuči gaisā!

Mēs iebrienam zaļajā zālē,

Un skat, tur debess tālē

Kūkas gabali krīt,

Tos cenšamies salasīt.

Un pārtop zeme svētā,

Zāle baltumā mirdz,

Pieskaroties pēdām

Kļūst putukrējuma sirds.

Un šokolādes acis

Veras tālumā,

Karameļu pīles

Pēkšķina ezerā.

Dārd rabarberu pērkons -

Skat, ķīseļu lietus līst!

Un tagad baltajā zālē

Sarkanas zemenes krīt.

Tā pieēdāmies visi,

Ka vēderi augšup slejas.

Un kas vairs tādā skatā

Rīkot gribēs dejas?

Bet rīt būs jauna diena

Un atkal laiks kājas būs aut,

Atkal aiz loga mūs saule

Sev ceļot līdzi sauks.

Tik jāprot ceļot ar mēru,

Kas daudz, par skādi tad tiks,

Kas ķer un vēlas, ak ‘ visu,

Tam pāri paliek čiks!