MELNĀ

Melns lietussargs virs galvas,

Putni bužina savas spalvas.

Līst lietus virs Rīgas –

Pavasarīgas.

Mākonis melns debesīs plešas,

Tomēr tās neliekas svešas.

Ē-talons makā līdz –

Nesodīs.

Kurpes melnas pa ceļu klaudz,

Uzvalkā melnā garā man trauc

Melnā mašīnā vīrs un sieva –

Leo un Ieva.

Pa tumšām trepēm uz ceturto stāvu

Pelēkā namā es augšā kāpju.

Daudz pilsētā debesskrāpju,

Senu namu un greznu kāpņu.

Un melniem matiem ļaužu pūļi,

Noputējušo ielu stūros.

Nebēdnīgi garām eju

Un par visām likstām smeju.