Zelta olu vista perē –
Uz labklājību gribas cerēt.
Acis tai varen platas –
Uz Eiropas tirgu braukt tā grasās.
Lai var izplest plaši spārnus,
Biznesu bīdīt ar zivju gārni.
Mīļās māsa ar skaudību skatās –
Apnicis dzīvot vecajās laktās.
Labprāt celtu fermu glītu,
Ja vien Šī tās neatdalītu.
Neietilpst vistas plānos,
Bužināt māsām sānus.
Bizness plaukst un ferma ceļas –
Atklāšanas ballē dejas.
Zivju gārnim lepns ir skats –
Kā nu ne, ja priekšnieks pats!
Zelta krēslā pie zelta galda
Abi ar vistu augļus bauda.
Pašam knābis klab un mirdz,
Arī partnerei līksma sirds.
Tomēr laime bija īsa –
Drīz jau krīze nāk ar trīsi.
Ko tu tādai padarīsi
Un tik ļaužu mēlēs tiksi.
Tā nu vista mājup steidzas,
Greznā Eiropas dzīve beidzas.
Tikai gārnis jāņem līdz,
Nez vai māsas piekritīs.
Kā tur bija, kā tur ne,
Tomēr dzīvo abi te.
Māsas palīdz kā nu māk –
Kopīgu biznesu visi sāk.
Arī kūts no jauna celta
Un māsu idejas netiek peltas.
Jaunajā viesnīcā akurāt
Ārzemju gaiļi arī klāt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru