Esplanādes
kokos
Pētergailis
smejas.
Ļaudīm
priekā sejas-
Aldara
bārā dejas.
Zem
Esplanādes liepām,
Kopš
bērnības zināmām vietām,
Krustu
šķērsu gar dobēm
Un
laternām skan mani soļi.
Strūklakas
ūdeņi vijas,
Pagātne
ar nākotni mijas.
Leģendārais
Rainis,
Norūpējies
gaida.
Reizēm
sauktas vārdā
Tam
smieklu krunciņas bārdā.
Katedrāles
kupolu slejās
Vasarās
atmirdz saules seja.
Un
veras dzejnieks kā ļaudis plūst,
Kā
pavasarī sniegi kūst.
Kalpaka
sejā viz brīvības cīņas,
Egļu
audzēs mirdz čiekuru zvīņas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru