Ir kāds
mežs, pēc izskata raibs,
Neparasts
un reizēm baiss.
Aizver
acis, dodies iekšā –
Krāšņa
bilde tavā priekšā.
Divi soļi
gar bērziem pa labi,
Tad
uzkalniņi pieci un tilta stabi.
Kas upītei
pāri kā varavīksne liecas,
Dodies pa
to droši uz priekšu.
Tur iespīd
saule, vējš mākoņos mīt,
Koki mirdz
sudrabā maigi kā zīds.
Ik viens,
kas šai mežā ir pierakstīts,
Sveicina
tevi un aicina līdz.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru