STARP ZIEMU UN PAVASARI

Pie pilsētas vecā mūra

Sarkano ķieģeļu kontūras

Trauslām kustībām glāsta,

Viegli ieaijā sapņainā stāstā.

Jumtu baltajos  dakstos

Un namu sienu rakstos

Senus tēlus pēta

Saulstaru apspīdēta.

Tā Sarmas meita koša

Kustībām valdzinošām.

Atkušņa dēlus skauj,

Pa bruģi sev līdzi rauj.

Vadā pa ieliņām,

Pagalmos dejo,

Pa durvju spraugām

Un trepēm klejo.

Vitrāžās un torņos

Sniegbaltos toņos

Jaunas krāsas raisa

Tepat no zila gaisa.

No pagraba līdz jumtam

Zeltainā sudrabā tērpj,

Tik vērpj un vērpj

Neredzamām stellēm.

 Kā spārnotiem švīkstiem

Lidinās gaisā

Pārslās un lietuslāsēs skaistās.

Sajaucas virāžās, lejup traucās.

Plūstošās tercītēs

Neibēgami gaist –

Pavasara bīstas

Tās sniegbaltais vaigs.