Es uzzīmēju
vasaru
Lietusgāžu
dunā
Pusdienas
pārtraukumā.
Neapturamā
dienas straujumā
It kā
rosīgā, bet sirdī skumjā
Dzimst
nelabojamas ilgas:
Pēc
saulstaru silti vieglā glāsta -
Savā valodā
šīs vasaras stāstu,
Ik viens Tevi
dārzā uzrunā un stāsta...
Starp mākoņu
grēdām,
Rožlapās
atstātām
Lietus
pilieniņu pēdām
Putnu balsu
dziesmās vēdās
Straujas kā
lidmašīnas aizkūp
Abu sajūtas
pērnās.
Pa vakar
nopļauto zāli -
Smaržu
pārņemto katedrāli -
Aizzib Tavi
soļi
Gar zemeņu
dobēm
Un jāņogu
nokarenajām pazarēm -
Veldze
satrauktajai dvēselei.
Kur liegi
nemanāmā vējā
Tavu matu
cirtu dejā
Lietuslāses
sitas mūsu abu sejās,
Atklājot vēl
neizjustas epopejas.
Dārza ziedu
smaržu spīlēs
Top glezna
acu skatu dziļajās dzīlēs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru