Iedvesmu paralēles

Lidmašīnas lido pār galvu,

Atsāj asti garu un baltu.

Ja tik liktens mums to ļautu,

Celtos spārnos un mēnesi skautu.

Šīs paralēlās līnijas aizvijas tālu

Un reizēm krustojas intervālos.

Tā mūsu jūtu trajektorijas tiekas,

Tik vienotas un iedvesmotas liekas.

Kad meklējam mēs jaunas vietas,

Kur noteikti mums jāsatiekas,

Notiek neparastas lietas,

Kas negaidīti noliek pie vietas.

Dvēseles ilgas kā josta sieta

Izlaužas te no ierastā miera.

Prātojam, vai pieskārienā

Cienītas tās vai piesmietas.

Un nekad jau nepietiek prieka -

Vēlamies dzirdēt ierastos smieklus.

Čaalošana kā mūzika no bišu spieta,

Kad dzirksteļo acis, izrādīšanās vietā.

Šai dzīves skatuvē, kad mirgo gaismas,

Izgaismo visus kaktus un plaisas.

Apžilbina acis, gaida, ko sacīs -

Tava sirds mani iedvesmot pratīs.

Iedvesmu paralēles visapkārt vijas,

Spēlējam savas perkusijas.

Tu mana ģitāra, es tavs ritms,

Spitīgi pieķēries pie tavas sirds.