Jau vasaras
smaržu vētī ceriņi
Un kastaņu
baltās sveces mirdz.
Starp
mākoņiem, kad iznirst saule,
Iekvēlojas
Tava sirds.
Viegls
pēcpusdienas flirts
Vilkābeles
ziedos sārto.
Saldās
mīlestības spīts
Gar žogu
atraisās un prāto.
Esam šai
spītā ierauti abi -
Stabili
sajūtās kā vārtu stabi.
Kur vienā
līmenī domājam arī
Kā sajust
vienam otru, lai mums ir labi.
Pretī
traucas mākoņu stāvi,
Iemītās
takās šalko vējš.
Pienenes pūko
tik viegli un tāli
Kā Tavas
pēdas zālei pāri.
Tad Tu zini,
ko Tu vari,
Pārsteidz,
kā jau vienmēr dari.
Sajūtu
trepēs galotnēs kāp,
Lai arī cik
mums reizēm sāp.
Vieglu flirtu
vēdī acis,
Plašs ir
mūsu darbības placis.
Var jau
klusēt vai runāt daudz,
Kad sirdis
tiekas, mums viss ir ļauts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru