Kā pa viļņiem

Trieca viļņus vējš pret krastu,

Pretī straumei devāmies mēs.

Kurš gan jūrai atteikt spētu -

Pret savu gribu iet jau nevarēs.

Iegrimām straujajās viļņu putās,

Abus pārņēma drosme un spēks.

Veroties saulstaru zilgmē likās

Sirdi un prātu pārņem kas svēts.

Kā pa viļņiem dienas steidzas -

Te augšup, te lejup mirkļi slīd.

Ja visu laicīgi saplānosi,

Zināsi, ko darīt rīt.

Pat, ja neko nopietnu nedarīt -

Traukties sapņu un ilgu vējā.

Tik vien gribējām pasmaidīt -

Pa liedaga smiltīm viegli skrejot.

Šalca jūra un vējš pūta matos,

Starp kaitotājiem tik tu un es.

Vilinošs straujums tavās acīs -

Vēl nekas nav nokavēts.

Viļņi plecu līnijās cēlās,

Rētas jūras dzīlēs grima.

Spožās saules atspulgos kvēlos

Kaisle kā melodija dzima.

Tik mainīgā jūras simfonija

Nebēdnīga vēja radīta skan.

Laiks dzīves straujumu izmainīja -

Jāmainās līdz tev un man.

Un nekad jau nenorimst

Tas, kas sapņos un ilgās dzimst.

Kas gan jūrai atteikt spēs -

Pret savu gribu iet jau nevarēs.