Tauriņu spārnos gaišums
virmo,
Apkārtnes krāsas tevī
mīt.
Šai pasaulē tik senā un
sirmā
Vienmēr spēj jaunu ko
ieraudzīt.
Saulstaros kvēlo
neizpaustie čuksti,
Bezdelīgas pār galvu
steidz.
Bites rosoties atnes
veiksmi,
Dienas straujums
nepārsteidz.
Ap tevi grozās sapņi un
ilgas,
Spīts kā niedres ezerā
mīt.
Mums katram savas debesu
zilgmes,
Tik saņemties un
piepildīt.
Piepildīt debesis mākoņu
ziediem,
Tauriņiem, bitēm dzīvību
dvest.
Veidot skudras - tās
nebaidās rosmes,
Un vēja kumeļos pret
nākotni vest.
Piepildīt dārzu ar rīta
rasu,
Kur veldzēties abiem
kājām basām.
Plaucēt ziedus siltā
dvašā,
Lai atplaukst košums tevī
pašā.
Atvērt vārtus un palaist
lieko,
Lai paliek vieta tikai
priekam.
Briedināt augļus zaros
un stiebros,
Gūt neizjusto garšas
pieskārienos.
Zemes un debesu pretestība
lauzta
Caur nesakritībām un
lāstiem -
Kur vērtība smagā darbā
austa,
Caur uzmundrinājumiem un
glāstiem.
Tā mūsu abu ikdienas
stāstos
Tauriņus un putnus
spārnos tvert.
Piepildīt ar skaisto mūsu
prātus,
Jo drīz vējš durvis
ciet var vērt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru