Kvēlais vakarvējš ar
joni debesīs steidz
Un saputo mākoņu
debesmannu,
Kas svaiga kā upenes
debesīs dzīta,
Austrumu pusē visa godība
un svīta.
Un nenobrīnīties, jo
rietumu pusē
Zeltaini rozā saulstari
pulsē,
Soli pa solim aiz kokiem
slīd,
Retajos mākoņos
žilbinoši mīt.
Un diena, liekas , būs
jau drīz galā,
Bet savāda nakts, jo
tumsas vēl nav.
Un raugoties visapkārt
tuvu un tālē
Gaisma ar tumsu paslēpes
spēlē.
Starp kokiem tu slēpies
un meklēju es
Vakarblāzmu noslēpumainās
pazarēs.
Pujeņu un īrisu ziedi
ciet vērti,
Bet tavas acis gavilē un
gail.
Kas netverami skaists
gaisā virmo,
No viļņa uz vilni plūst
ezerā sirmajā.
Kas gluži kā mēs vēl
jūtas jauns,
Trakulībām ļauties mums
nemaz nav kauns!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru