Mākoņi virs
galvas jaucas,
Aizvadītās
dienas lauskas
Vējš aiznes
un saule krāso tās,
Rimst
straujums kā viļņi ezerā.
Un izkrāsota
tava sirds,
Ideju
pulkstenis pret pusnakti sit.
Klusinātās
skaņās apkārt it viss
Kā piano
andante orķestris.
Nesatricināms
miers tevī mīt,
Kautrējos
recepti paprasīt.
Tā vien
šķiet ik dārza malā
Frekvence ir
miera skalā.
Putni jumta
korē droši
Iespurdz labu
nakti apstiprinoši.
Bet vēl
nekas nav šovakar galā,
Scenārijs
mūsu abu varā.
Ieķērcas
vārna, suns kaimiņos rej,
Motorlaiva
pār ezeru projām skrej.
Tu
ābolu-persiku vīnu lej,
Dzirkstoši
smejamies pasaulei.
Kā
upeņu-jānogu kūka uz škīvja
Slīdam pa
dārzu kā deju grīdu.
Baudas
kārpiņu līmenis ceļas,
Iekvēlo
sārtums mākoņos un sejās.
Un esam brīvi
no netīrām veļām,
Sarežģītām
epopejām.
Jo šovakar
viss vienkārši šķiet,
Iedves manī
mieru arī mazliet.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru