Pie tējas namiņa Ķīnas
nokrāsas sienās,
Smarža pārņem visapkārt
ikvienu.
Pēc piparmētrām, pēc
citronzālēm un mango -
Smaržas ceļas gaisā,
Raiņa bulvārī bango.
Te vasara modusies
Un saule apkārt raisās,
Izslāpušajiem garda tēja
taisās.
Uz soliņa spilvenos
sapņaini sēdi,
Pilna kvēlu cerību, kā
neparedzama blēde.
Jo pēdējās nedēļās
mainīgs ir laiks -
Te skarbs un auksts, te
saulaini maigs.
Tāds kļuvis arī Tavs
sejas vaibsts -
Tik neparedzams, atraisīts
un sajūtās laists.
Trolejbusi skrien un
tramvaji skrien,
Arī autobusi dara to pašu
ik dien'.
Vienīgi Tu pie tējnīcas
sēdi,
Līdz ar vasaru šo
pilsētu svētī.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru