Pulkstenis
Pētertornī minūtes
skaita,
No skattorņa veros-
Viņa mani gaida.
Mākoņos vējš
Pelēkumu raida,
Pietrūkst tik ierastā
Ikdienas smaida.
Es ietu,
Bet viņa –
Jau prom.
Laikam par ilgu
Domājis esmu...
Aiznesis vējš
Pelēko dvesmu,
Un pilsētas ielās
Tumšajās ēnās
Pavīd retumis
Zināmu seju.
Un es jau eju –
Portfelis padusē,
Sapratne?
Dīvaina sajūta
Pakrūtē.
Kur?
Nu te –
Kur bija viņa –
Tā ir šodienas labā
ziņa,
Atvieglota sirdsapziņa.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru