Jūras viļņu
līnijās veros
Smiltīs
grimstošiem soļiem ejot.
Grūti
atzīties putu dejā –
Viens otram
esam smējušies sejā.
Soli pa solim
garām ejot,
Ierastā rīta
burzmā skrejot
Tavām plecu
līniju stīgām –
Būt sajūtām
nedaudz atturīgam.
Un ievainotu
dvēseli redz krītam
Līdz galam
nesamaisītam
Vārdu
virumam uzkarsētam
Skatuves
gaismu priekā lētā.
Pārpratumu
un nesaskaņu vējā
Esam tvīkuši
jaunumu slejās.
Mānīgs
mulsums prātu jauc
Intrigu
skaņās līksmot ir ļauts.
Un izšķīst
drumslās akmens siena -
Dusmu spogulī
skumju rieva.
Lūdzu,
piedod skatienā kvēlā
Varam
sadzīvot rītā, vakarā vēlā?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru