Dienu pa
dienai tvert pavasara spozmi.
Soli pa solim
kāpt zeltainā zālē,
Lūkoties
zilajā debess tālē.
Es vēlējos
smaidīt un dāvāt Tev prieku,
Dienu pa
dienai nest dvēselei mieru.
Soli pa solim
kāpt augstajā kalnā,
Koku lapotnes
saplaucēt straujāk.
Es vēlējos
mainīt šo ierasto ainu,
Padarīt
jaunu sen zināmo dainu.
Senatnes
dzīlēs paslēpies spēks,
Nākotnes
gaismās prieks nav lēts.
Laiks ir
dārgs, ja neizauklēts,
Rīta rasā
pazaudēts.
Soli pa solim
zāle čaukst,
Ziemeļvējā
paliek auksts.
Lāsi pa
lāsei pildās trauks,
Smiekliem un
asarām pilns ir lauks.
Spilgtās
krāsās pilsēta mirdz,
Cerībā
mostas un gavilē sirds.
Neapstājies
un dodies līdz -
Saules staros
mostas rīts.
Tulpes un
narcises dobēs plaukst,
Dienvidvējā
vairs nav auksts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru