Ar rīta
sveicienu, kad miegs vēl acīs,
Basām kājām
Tu izgāji takās.
Rozei
piekļāvies piliens rasas
No
vakardienas negaisa
Veldzējošās
atblāzmas.
Blakus
saulstaru apņemtā krūmā
Bišu rotaļu
ierastā ritmā
Ziedi šūpojas
lēnajā vējā,
Tu nemanāmi
tam garām aizslīdēji.
Viens mirklis
var pacelt spārnos,
Tik tuvs un
pazīstams it viss.
Tavos acu
areālos
Atmirdz zilās
debesis.
Uztvert
nedaudz lokanā vēja,
Traukties
mākoņu tuneļos.
Neaizmirstamā
līkloču deja
Pieneņu pūku
miglājos.
Pa zāles
tiltu ar krāsu mirdzumu,
Ikviena zieda
burvības ieskauta,
Caur pretī
slīdošiem gubu mākoņiem,
Starp zālē
sakritušiem zeltainiem āboliem.
Ar rīta
sveicienu, kad vieglums vēl kājās,
Dungoji klusi
dārzā savās mājās.
Debesīs
mākoņi apskaužot krājās,
Paliki mirkļa
burvības ieskauta.
Izkūp gaisā
drūmās domas,
Pārdomu
pilnas ceļasomas.
Putnu
tramvaju līnijas
Parklājas,
projām aizvijas.
Ar rīta
sveicienu mūsu ēnas,
Sabijušās
tādas lēnas.
Rakstu
rakstiem pār zemi laižas,
Skaista mūsu
zeme skaista.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru