Pretī
saulei no rīta traukties,
Līdz ar vēju ūdensšaltis
skaut.
Bulvāros, ielās, parkos
un ostā
Mostas krāsās kas
neizpausts.
Pār Daugavas ūdeņiem
tiltu strēlēs
Izdziest spuldzes, auto
traucas un zūd.
Šai nerimstošā plūsmu
kvēlē
Nokrāsas raisas un kopā
plūst.
Gājputnu dziesmu
mel’dijās trausls
Pavasaris veldzējas
kautrs.
Pār Daugavas ūdeņiem
dūmakā tvan,
Pumpurus raisa arīdzan.
Senajos ginkos, ozolos,
liepās
Ik pumpurs pēc dzidruma
veldzē tiecas.
Ik zars pār parka
celiņiem liecas,
Kā senatnes tilts nes
pagātni līdz.
Un klāt jau diena, ir
beidzies rīts,
Brīvības piemineklī
ierakstīts
Cīņas spars un
nebeidzams spīts
Trīs zvaigznes mirdz,
sauc dziesmā līdz.
Šī dziesma, kas atskan
namu velvēs,
Sirdspukstos dun ik viena
sirds cellēs.
Un auto straumē tik
mainīgi plūst
Silueti, ēnas, kas
nesalūzt.
Un asaras vaigos kaismīgi
žūst,
Pilsēta kā saldējums,
kas neizkūst.
Ik krāsa šai gleznā
mainās un top,
Ļauj apbrīnot to,
spodrināt un kopt.
Gadsimtu griežos nav
pilsēta gatava,
Ik mirkli no jauna kāds
pumpurs še plaukst.
Noslēpumaina nokrāsa no
rīta sauc,
Cildeni pret vakaru
rotājas, aiz horizonta prom trauc.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru