Ceriņi
smaržo un magnolijas zied,
Ik vienā
sirdī ienāk ceļinieka prieks.
Šis
neapturamais ceļinieks –
Pavasaris –
nebēdnieks.
Daugavas
ūdeņos agri no rīta
Spēlējas
viļņos straumē dzītā.
Piemīt tam
nedaudz salta spīta,
Mums pretī
traucas daudz negaidīta.
Par mirkli ik
minūti izbrīnīta,
Šai smaržu
putenī atraisīta.
Straujiem
sirdspukstiem man līdzās ej,
Vienotā
ritmā ar pavasari smej.
Un maigiem
pirkstiem pa koku lapām,
Iemājo
ziedos ik vienā parka takā.
Savā košajā
krāsu frakā
Viņš tavās
kvēlajās acīs skatās.
Un raugos
tajās arī es,
Tur atblāzma
no ziedošās pamales.
Matu cirtās
ar vēju nudien
Pavasarim
šodien Tu līdzi skrien.
Ciešā
tvērienā tulpju ziedos,
Atraitnītēs
pavasaris pilnā briedā.
Pieneņu,
papeļu pūkās virmo
Pār
atraisīto Rīgu, zeltaini sirmo.
Pat parku
strūklakas čalošā balsī
Augšup
traucas un lejup slīd.
Garāmejošiem
šaltis raida,
Tur pavasaris
veldzējas,
Ceļiniekus
gaida.
https://www.youtube.com/watch?v=OiQ0-rUhv0Y
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru