Idejas kā viļņi pret krastu plūst,
Saules staros Tavas asaras žūst.
Tikai dodot var pretī gūt,
Katrs izaicinājums grūts.
Kā putns, kas tikko cēlies spārnos
Plašajos debesu areālos,
Pretī nezināmajam ej,
Labu vēlot pasaulei.
Manā priekšā kautrīgi mulsti,
Pirmo priekšstatu sev gūsti.
Tavi vārdi vien vēja čuksti,
Satraukti mūsu siržu puksti.
Un it kā nevajag jau daudz -
Vien smaidu, ko Tev veltīt ļauts,
Vien Tavu kvēlo acu skatu -
Dodot iegūt abi pratām.
Smaids ir cilvēka kvēlākā rota,
Kas mums visiem šai dzīvē dota.
Ja dvēselē starosi balts un tīrs,
Cienīts un godāts būsi vakars vai
rīts.
Viss, kas vajadzīgs, ir Tev blakus,
Tik nebaidies novirzīties no takas.
Jo ierastais tik paredzams šķiet,
Kā kaijas, kas pulcējas vienuviet.
Meklēt un dot – pretī neko neprasot,
Starp vīzijām un mirkļiem klejojot.
Esot tādam, kāds vēlies būt,
Tikai dodot var pretī gūt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru