Mākoņaina
diena pavasara vējā –
Ar skarbumu
koku zaru dejā.
Un nelielu
īgnumu ļaužu sejās,
Aizsākot
darbīgās epopejas.
Veroties
plaukstošajās zaļajās lapās
Un siltāk
ietinoties baltajās jakās,
Gar ceriņu
krāsu un smaržu areāliem
Pamājam
ardievas namu stāviem.
Ābeļu
ziedos un pieneņu bārkstīs
Brīžiem
liekas pazūd it viss.
Vīnstīgu
garajās zaru plaukstās
Pavasaris
nedaudz ākstās.
Un tad liekas
citāds gaiss,
Tulpju ziedos
sakļāvies baiss.
Kurš gan ir
tas galvenais? -
Vējš –
pavasara plandošais.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru