Starp pienenēm un tulpēm
kas veras,
Starp tauriņiem un bitēm
ziedu ceros
Es plašajā pasaulē
apkārt veros
Kā ābeles, ceriņi
ziedus raisa.
Kā no zila gaisa tepat
pļavā
Vilinoša smarža apkārt
raisās.
Ieplūst visās šūnās
un plaisās –
Glezna kā brīnums koša
jau top.
Un baltiem mākoņiem
rotājas diena,
Koki veido gaiši zaļu
sienu.
Uz mirkli stājušo
skrejošo dzīvi
Sajust un ļauties
nebeidzamai brīvei.
Kad satiekas skati, tu
smaidi, es līdz,
Satraukums rimis, mēs
līksmi, viss dzīvs.
Siltajā saulē
sirdspukstos klaudz,
Kā putnus ceļ spārnos,
mums viss šodien ļauts!
Kad ābeles baltiem
ziediem zied,
Sirds Tava gavilē un
dzied.
Putnu dziesmās un
saulstaru liesmās
Vasara atplaukst, uz zemi
tiecas.
Laika ritumā steidzies
tai līdz,
Paskrien vakars un atkal
jauns rīts.
Ziedu pūkas pa gaisu
jaucas,
Vējā slid lejup, uz
augšu traucas.
Un kaut kur koku ēnās Tu
slēpies,
Koķeti smaidi vilinošā
tērpā.
Aizrauj mani baltumā līdz
Darbiņš labs, kas
padarīts.
Un šūpojam kājas, pūkas
traucam,
Ābeļu smaržu ar ceriņu
jaucam.
Dārza zālienā svaigajā
pļāvumā
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru