Šalc vējš vītolu nokarenajos zaros
Un Pārdaugava atmirdz saules staros.
Mārupītes ūdeņos dvēseļu spulgi –
Pāris pīļu un divi gulbji.
Mākoņu vāli pār plašo tāli,
Pār parka kokiem un zaļo zāli.
Un tramvajs zaļajos līkločos
Aiztraucas Āgenskalna nostūros.
Smaržo zāle pļauta un tīra –
Tur sedziņa rakstiem izrakstīta.
Rudzupuķu smaržu palagā tīta
Gaidi mīļā mani no rīta.
Tad veramies zilajā debesu velvē,
Mērcējam kājas ūdens dzelmē.
Pārspriežam tuvākos nedēļas plānus,
Saulē sildām plecus un sānus.
Šodien līdz ar putnu dziesmām
Jautrā solī ar riteņiem braucam.
Krustu šķērsu caur parka lokiem,
Gar pieminekli un bulvāru blokiem.
Vējš gar ausīm jautri svilpo,
Kaut kur tālē aiztrauc vilciens.
Auto straumes garām slīd –
Tā bija vakar, ir šodien, būs rīt.
Pārdaugavas senā aura –
Baznīca, tirgus un tramvajs bez snauda.
Pār mazo māju jumtiem slejas
Piemineklis, tornis un bibliotēka ceļas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru