Oranžs apelsīns man mutē
Un blakus strūklakā kājas stutē
Neviens cits kā slavenība liela –
Par viņu fano vai visa iela.
Vējā plīvo greznā hūte –
Laiki tādi – tai līdzi brūte.
Ko nu slēpsi trakās ziņas,
Kad nekaunas un plaiksnī dziņas.
Oranžs topiņš mugurā glīts,
Augstu kurpju papēdīts.
Klik-klak noskan tas,
Pa Vecrīgu abas staigājas.
Tik ļaudis pilsētā nobrīnās –
Tie kadri no ikdienas rutīnas.
Un pierasts jau, ka viss ir ļauts –
Kas vienam oranžs, tas citam balts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru