Laternas mirgo
Bastejkalna celiņos
Un nedaudz atpūšos
Ar tevi kopā
Izvietotajos soliņos.
Vēss vējš apņem
Tavus plecus saspringtos,
Kad noliekusies
Tu pasvied gaisā
Smalki
sagrieztus gabalus
Maizes izsalkušiem vēderiem.
Un gaisā paceļas mākonis
Pīļu priekā pēkšķinot
Un kā nedaudz pasmaidot
Milda zvaigznes žilbina
Un nemanāmi skubina
Uzņemties rūpes beidzot par tiem
Likteņa pabērniem aizmirstiem.
Neskaitāmos talantos,
Konkursos un projektos,
Terasēs un pieminekļos
Aiziet mūsu ziedotā nauda,
Jo nav jau valsts nekāda balva,
Kur bez maksas sudrabu lej
Un no priekšas un muguras skrej
Pakaļ ikvienai dvēselei.
Tad paliek reizē sirdī tik skumji
Par tiem, kas grezno laternu spozmi.,
Atblāzmojot pilsētas ārēs
Saeimas nama skaņas un balsis –
Kur sākas lēmumu un balsojumu valsis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru