otrdiena, 2012. gada 13. novembris

Mana Latvija



Latvija - Tas ir vārds, kas ierakstīts manās matu krokās un uzgleznots uz audekla manās rokās.
Latvija - tas ir stāsts, kas ievīts ļaužu darbos un spēkos sīkstos - gan vakaros, gan agros rītos. Ikvienā nopūtā un prieka dvesmā, ik vienā vēja šalkoņā un putnu dziesmā gaisā nestā.
Caur mīlestību un rūpēm līdz neatlaidīgam spītam no pirmā saules stara pavasarī līdz pirmajam sniegam sarmā tītam.
Tā ir ainava caur pakalniem un Gaujas līčiem, līdzenumiem un Lielupes līkločiem. Gar Cieceres ezera ūdeņiem ziliem, Saldus pilskalnu un Cieceres krācēm, caur Ventas rumbu Kuldīgas senatnes aurā un Valdemāra tēlu Ostas Promenādē Ventspilī tik zināmā un atdzimstošā no jauna.
Tā ir likteņupe Daugava caur ļaužu sāpju atvariem un pavasara paliem no Daugavpils caur Liepavota un Staburaga atmiņu tēliem, hesiem un Doles salas zvejnieku ikdienas stresiem, kur līkloču spēlēm caur Zaķusalas ūdenī laisto dēļu un Rīgas grezno tiltu mēlēm aizbrauc viļņi jūriņā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru