Kad saulē zaigojošos
Rītasvārkus uzvilkusi,
Viņa smaida un
Atver savas namdurvis
Visiem tiem, kuri savās
Sirdīs glabā
Nekad nerūsošu mirdzumu.
Es mīlu septiņas
Varavīksnes krāsas,
Kas atzaigojas viņā,
Kad tā,
Savas virsotnes pacēlusi
Pretī austošajā saulei,
Nododas vēl neizjustām,
Kaislīgām baudām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru