Durvis

Skat, durvis ir pavērušās vaļā,

Tu savas dzīves visstraujākais vējš.

Visas šaubas lai izklīst pa malām,

Pretī nezināmajam tu traukties spēj.

Domām pildoties vajag plašu telpu,

Par šauru tām te kļuvis mazliet.

Tik laikā ievilkt dziļi elpu

Un neprasot aiz apvāršņa skriet.

Kur saules stari mijas ar lietu

Un mūsu sirdis zina savu vietu,

Tur notiek tik brīnumskaistu lietu,

Graciozi laimes ratu mēs grieztu.

Katra iedaļa ar Dieva svētību,

Ik viena loze ar savu vērtību.

Ar lietderībām un pelnītām ērtībām,

Tavām un manām ieinteresētībām.

Ar pārsteigumiem un neērtībām klāts,

Ik ceļš, kas starp durvīm darināts.

Balanss - vēlas sirds un čukst tev prāts,

Izlem, draugs, šodien būsi tu kāds.

Reizēm mūs pārsteidz ieņemamais amats,

Liekas – svarīgā ir tik daudz – tu esi bagāts.

Kad zem kājām ir stabils pamats,

Netraucē ne baļķi, ne skabargas.

Kad lietas īstajos vārdos tu sauc,

Spicējot ausis, tevī ieklausās tik daudz.

Izvēles tramvaja reisā brauc,

Kad atveras durvis, tver, ko satvert ļauts.

Skat, durvis ir pavērušās vaļā,

Vējš tevi vilina sev līdzi iet.

Spilgtos smieklos tik ierastais miers

Pa trepēm dodas pastaigāties.