Caur mākoņiem kad saule smaida,
Mana sirds ir pilna gaidu.
Kailajos kokos vējš dzen laiku,
Starp gadalaikiem viss rit savu gaitu.
Dūmi caur skursteņiem izkūp raiti,
Aizejošā gada mirkļus skaitu.
Vēl aizkavējušies kā āboli zarā,
Kā slīdoša laiva ezerā.
Košums vēl krūmu lapās kvēlo,
Dedzība tavās acīs mīt.
Un slēpjas skati, tie neprot tēlot,
Pagātni vairs nevar izmainīt.
Var tikai bijušo palaist pa vējam,
Lai nevajadzīgais kā saulriets gaist.
Būt ideju un mērķu savedējam,
Tvert cieši pie rokas un neatlaist.
Kas būvēts ir no pamatiem,
Stāv pretī visiem vējiem.
Kā atslēga taviem nodomiem -
Līmenī noturēt spējiem.
Un turos cieši pie tevis klāt,
Kopā mēs varam augstāk kāpt.
Gadi iet un gadi nāk,
Izvirzās tie, kas darīt sāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru