Sniegpārslas kā zvaigznes

Snieg viegli gaisīgām pārslām

Un aizputina iemītās takas.

Koki šai vakara krēslā

Tiek pie sniegbaltas jakas.

Balti dūmi pār pilsētu veļas,

Tumšajās debesīs laternu dejas.

Iemirdzas pārslas un lejup laižas

Kā mazi meteorīti, kā zvaigznes.

Un ierauta tieci šai kosmiskā dejā,

Graciozs baltums Tavā sejā.

Čukstošas lūpas, soļu takts –

Mums abiem šis vakars tik neparasts.

Ziemas siluets

Saules stari pār pilsētu laižas,

Zaigojošs sniegs zem kājām gurkst.

Vējš iemītās takās mani aiznes,

Virs galvas neizzūdošs debessjums.

Gluds kā spogulis ezera vaigs –

Kurzemes siluets neatvairāmais.

Krasta niedru čabošajā dejā

Pretī veras šī dzirkstošā seja.

Māju jumti plešas tālē -

Sniegoto kalnu vertikālē.

Priecīgās balsīs ļaužu ēnas –

Nesteidzīgas, greznas diodēmas.

Garas astes debesu jumā –

Sārtajā mākoņu gleznojumā.

Mēness sirpis pa vidu laists,

Visapkārt viss balts un neizgaist.

Saules stari pār pilsētu laižas,

Logos lēni dedzas guns.

Ielās un pagalmos ļaudis aiznes

Šis gaišais svētku strāvojums.

Dažas filozofiskas pārdomas sniegainā rītā

Dažas filozofiskas pārdomas sniegainā rītā –

Es eju pa mežu miglā tītā.

Kliedz pūce, sauc vārdā,

Dzirkstī asins šalte manā bārdā.

Kā dūmu mutuļa nesta

Ar visai elastīgu žestu

Nakts aizdznusi nepārredzamo dvesmu

Un uzausis saulespilnais ziemas rīts.

Viens, divi, trīs kupenu blāķi

Apņēmuši nama dakstus,

Es veros uz šo namu,

Silda saule manus plakstus.

Šī māja mežā gadu gadiem

Stāv kā valdziņi rakstu rakstiem.

Sirds strauji pukst, ceļas roka

Iztaisnot neiztaisnotās nama krokas.

Sapņot un pamosties

Sapņot un iejukt sniega ritmos,

Baltajā putenī viss savādi liktos.

Pa biezajām kupenām tik ilgi bradāt,

Līdz apreibt un pazust puteņa skaņās.

Pakāpties augstajā ssniegotā kalnā –

Baltajos mākoņos savāda aura.

Traukties lejā virpuļojošā dejā,

Līdz pieskarties pēdām ierastām ejām.

Ieskriet un pazust labirinta līknēs,

Nākotnes vīzijās viss citādi liksies.

Iegleznot skaisto no ikdienas virtuves

Sarkanbaltsarkanā krāsu virtenē.

Pamosties, runāt valodā vienā,

Vārdu pa vārdam mums skaidrība ienāks.

Plaukstošā ziedoņa atkusnī vadāts,

Ceriņu smaržās nāks vasaras prieks.

Staro Rīga (Reload 2014)

Pār pilsētas kanāla ūdeņiem

Mirdz lāpu gaišie uguņi.

Spožās liesmiņas tērcītēs šaudās

Kā zelts šovakar ar lielu jaudu.

Šais dienās plūst gaisma ikvienam par brīvu –

Krāšņo starmešu loki pār Rīgu.

Zilgani violetos toņos mirdz nami,

Priecīgām sejām klīstam mēs abi.

Doma laukums pasaku balsī,

Skaņā, kustībā, attēlā, dzejā

Pētera baznīca raugās sejā.

Pāris minūtēs četri gadalaiki

Majestātiskās ūdens šaltīs.

Starp ļaužu pūļiem Vecrīgas ielās,

Starp starmešu gleznām mazām un lielām,

Kas savā starpā lielās,

Mēs ienirstam gaismas slepenājā dzīvē,

Ļaujoties tās vilinošajām spīlēm .

Kur ekrāna tests vai gaismas cirks,

zivs, bērns vai ģērbonis žilbinoši tvirts -

Visss viens nerimstoši nebēdnīgs flirts

Šai sapņu lidojumā celts.

Ko nekad neaizmirst un clties līdz

Krāšņās emociju debesīs.

Kad atmirdz torņos un daudzstāvu namos,

Rīgas tiltos un Daugavas viļņos

Varavīksnes zalvju tēli –

Latviešu tautas kopā savedēji.

Prieks (iz padsmitnieka gadu dzejoļiem)

Prieks, ak prieks, kur tas palicis?

No manas sejas tas ir nozudis.

Bēdas, ātri mani pārņem tās,

Nevaru izrādīt bēdas šās.

Dzīve – tas ir dimantu lauks,

Ar zeltu pildīts trauks.

Prieks, tas ir mans draugs,

Kad to palīgā sauks.

Maan prieka nav,

Tas sejā pazudis.

Man prieka nav,

Kur tas palicis?

Man prieka nav,

Vai man tiešām vajag to –

Šo prieku mūžīgo?

Balāde (iz padsmitnieka gadu dzejoļiem)

Jau paskaties pie debesīm

Spožas zvaigznes spīd.

Jel ieklausies,

Ko vēlas tās tev pasacīt.

Ej tām līdz, tās tevi aizvedīs,

Tur, kur laime mīt,

Un, varbūt, tad spēsi tu

Man uzsmaidīt.

Kā mirdzoša zvaigzne

Tu roku sniedzi maan.

Tavi vārdi

Tik sudrabaini skan.

Tavi mati zeltaini plīv,

Es tevi mīlu -

Kā tev to pasacīt.

Jel ieklausies manī

Kā vārdi pār lūpām birst.

Ko lai tagad dara,

Jo mūsu pavediens irst?

Lūdzu, neej projām,

Lūdzu, atgriezies!

Apturi laiku, kamēr tas

Nav izbeidzies.

Trīs vārdi - Vārdi, kas skan,

Vai tu tos teici man?

Tie ir kā cīruļa traļļi

Un lakstīgalas dziesma.

Šie vārdi tik brīnišķi skan,

Es zinu - tu tos teici man.

Šie trīs vārdi - vārdi, kas skan,

"Es tevi mīlu!" - tu teici man.