Sapņot un iejukt sniega ritmos,
Baltajā putenī viss savādi liktos.
Pa biezajām kupenām tik ilgi
bradāt,
Līdz apreibt un pazust puteņa
skaņās.
Pakāpties augstajā ssniegotā
kalnā –
Baltajos mākoņos savāda aura.
Traukties lejā virpuļojošā dejā,
Līdz pieskarties pēdām ierastām
ejām.
Ieskriet un pazust labirinta
līknēs,
Nākotnes vīzijās viss citādi
liksies.
Iegleznot skaisto no ikdienas
virtuves
Sarkanbaltsarkanā krāsu virtenē.
Pamosties, runāt valodā vienā,
Vārdu pa vārdam mums skaidrība
ienāks.
Plaukstošā ziedoņa atkusnī vadāts,
Ceriņu smaržās nāks vasaras
prieks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru