Snieg viegli gaisīgām pārslām
Un aizputina iemītās takas.
Koki šai vakara krēslā
Tiek pie sniegbaltas jakas.
Balti dūmi pār pilsētu veļas,
Tumšajās debesīs laternu dejas.
Iemirdzas pārslas un lejup laižas
Kā mazi meteorīti, kā zvaigznes.
Un ierauta tieci šai kosmiskā dejā,
Graciozs baltums Tavā sejā.
Čukstošas lūpas, soļu takts –
Mums abiem šis vakars tik neparasts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru