Saules stari pār pilsētu laižas,
Zaigojošs sniegs zem kājām gurkst.
Vējš iemītās takās mani aiznes,
Virs galvas neizzūdošs debessjums.
Gluds kā spogulis ezera vaigs –
Kurzemes siluets neatvairāmais.
Krasta niedru čabošajā dejā
Pretī veras šī dzirkstošā seja.
Māju jumti plešas tālē -
Sniegoto kalnu vertikālē.
Priecīgās balsīs ļaužu ēnas –
Nesteidzīgas, greznas diodēmas.
Garas astes debesu jumā –
Sārtajā mākoņu gleznojumā.
Mēness sirpis pa vidu laists,
Visapkārt viss balts un neizgaist.
Saules stari pār pilsētu laižas,
Logos lēni dedzas guns.
Ielās un pagalmos ļaudis aiznes
Šis gaišais svētku strāvojums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru