Prieks, ak
prieks, kur tas palicis?
No manas
sejas tas ir nozudis.
Bēdas, ātri
mani pārņem tās,
Nevaru izrādīt
bēdas šās.
Dzīve – tas ir
dimantu lauks,
Ar zeltu
pildīts trauks.
Prieks, tas
ir mans draugs,
Kad to
palīgā sauks.
Maan prieka
nav,
Tas sejā
pazudis.
Man prieka
nav,
Kur tas
palicis?
Man prieka
nav,
Vai man
tiešām vajag to –
Šo prieku
mūžīgo?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru