Pār Gauju slīdot

 

Aizslīd lapas pār Gauju vējā,

Debesīs celies saulei līdz.

Gleznotājkalna senajās lejās

Ienirt ir kas negaidīts.

Kā izplestos spārnos līdzsvaru

tverot

Koku galotnēs vējam līdz traukt.

Aizskart mākoņus, smaidīt un dejot,

Pa trepēm ik solis lejup sauc.

Tur Gaujas ūdeņos smiekli un čalas,

Straume Tavu skaistumu nes.

Kaut kur pusdienlaika saulē

Starp kokiem klīstu arī es.

Un gaisa tramvajā aiztraucam tālē,

Siguldas ielās satracināts miers.

Tā jau atvasarā gadās -

Ik vienā sejā staro prieks.

Aizslīdi strauji pa ielu man garām,

Satezeles pilskalnā saulstaros tērpies.

Laimas pulkstenī minūtes skaiti,

Skrejošā vilcienā projām brauc.