sestdiena, 2016. gada 13. februāris

Starp Tevi un Mani

Vēlos Tev teikt čukstu klusu,

Bet, ja teiktu, vai Tu to justu?

Vārdi miglas dumakā zustu,

Aizpūstu vējš mūsu sapņus. 


Vēlos Tev raidīt skatienu mēmu,

Vēlos dejot klusu deju.

Vēlos skūpstīt Tavu seju,

Iemīlēties Tavu acu krāšņumā.


 Saki vārdu...

Teic balsī skaļā...

Kas esi Tu?-

Tev durvis vaļā... 


Rokas priekšā sejai neliec,

Kā labāk Tev, man atmiņā paliek.

Tā jau tas reizēm notiek -

Pa ceļam skatiens skatienu notver. 


Viens vārds izsaka visu –
Var runāt daudz un nepateikt neko.

Liekvārdība uzbango, starp citu,

Un zudis paliek tas, kas tevī mitis. 


Teikt vai neteikt, vai vienkārši klusēt,

Ļaujot Tev vēl mierīgi dusēt.

Bet nevar – sirds sāk straujāk pukstēt, 

“Labrīt!” teic lūpas mīlīgā smaidā.




Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru